viņš pazina pilsētu - chapter 11

Tā nu ir pienācis laiks, un mirklis tam liek notikt. Pats viņš vien ir vainīgs, ka sāk mirklim kļūt tāds, nu apnicīgs. Par daudz laikam prasa. UN, ar visļaunāko smaidu no visļaunākajiem, un atplestām rokām, sagaidi viņu, kā jaundzimušu ideālo bērnu. 

Viņš nāk vecā vietā, viņš to aizstās, jo kam gan ir vajadzīgs vecais. Varbūt, ka tas viss ir pelnīti. Un viņš ir viss tavs, viss, pilnīgi viss. Tagad, tikai tagad viņš ir īsts. Tu spēsi atklāt visu, un tu patiesi spēsi saprast, atšķirt visu īsto. Cik gan ilgi spēs tāds būt, bet būs. Viņš centīsies, nešaubies.
Smaidi, jo viss notiek.