viņš pazina pilsētu - chapter 8

Pienāca viņam dzīve brīdis, kad nācās pārdomāt to, ko bija vēlējies. Un atkal, kaut kur gaisā, skrēja izteikti vārdi par to, ka nākamreiz uzmanīgāk jāvēlas. 

Tā nu viņš domāja un saprata, ka patiesībā pirms tu kaut ko vēlies, tu apzinies kādas sekas tas var radīt, un varbūt tu nemaz nejūties nelaimīgs, ja kas negaidīts gadās. 

Pirmajā brīdī liekas, ka tas ir slikti, bet pārdomājot to, var nonākt pie pavisam citas atziņas. 

Viņš patiesībā jutās apmierināts ar to, ko bija ieguvis. Atbildes un vārdi, ko bija guvis, viņam ļoti daudz nozīmēji. Varbūt pat negribot tika iegūts par daudz svarīgas informācijas. 

Bet laiks visu maina, viss nesaprotamais tiek saprasts un nepiedodamais piedots. Tā nu dzīve atkal kļūst par tādu kāda tā bijusi. Parastu. 

Bet viņam nelikās, ka tāda dzīve ir interesanta. Viņam gribējās dzīvē, ko citādu kā visiem, ko tādu, kas liek elpai aizrauties un mirklim apstāties. Ar gandarījuma sajūtu viņš saprata, ka viņam jau kas tāds ir.

Viņš šobrīd savu dzīvi redzēja kā puzli. Viņa darbi, vārdi un teiktais bija kā puzles risinājums. Viens pēc otra kauliņi tika likti kopā. No sākuma apmales, lai saprastu kontūru, un tad varēja ķerties pie paša svarīgāka, pie iekšienes. 

Jā, protams, visā ir savi sarežģījumi, bet arī tas viņam patika. Viņš saprata, ka viņa dzīve vairs nav parasta. Viņš vairs nejūtas kā visi. Viņš jutās īpašs. Un šī sajūtas šajos grūtajos, sarežģītajos mirkļos palīdzēja viņam rast mierinājumu un iedvesmoja turpināt tik grūti iesākto.
gandarījums.