viņš pazina pilsētu - chapter 15

Cik daži stāsti tomēr sevī ietver dziļu domu. Tos dzirdot, par tiem gribas domāt atkal un atkal. 

Var priecāties, ka tas nav noticis ar tevi, un neviens, kas ko tādu nav pieredzējis, nespēj saprast, kāpēc tā jūtas. 

Tas vienkārši nav iespējams. Un arī viņam dažkārt ir sajūta, ka viņu nesaprot. Viņš jūtas dīvaini atšķirīgs. Sapratne. Un cik daudz savā dzīvē tiek sabojātas lietas, cik daudz nākas maksāt par kādu nepareizu lēmumu, vai rīcību. 

Ļauties mirklim, domāt, ka tā ir pareizi, bet pēc tā visa saņemt neko, tukšumu. Un tas viss tev velkas līdz, no tā vienkārši nevar atbrīvoties. Šīs atmiņas tiek noliktas visdziļāk prāta nostūros, ar domu, tās nekad neatcerēties. Bet vienalga ir brīži, kad tas viss uzpeld. Un atkal negācijas tevi pārņem. 

Var spēlēties ar savu destruktīvo likteni, bet par to var maksāt mūžīgi, un šo spēli var arī nekad nebeigt. Tā ilgst mūžīgi.
Savādo nevar aizmirst.