Wednesday, November 25, 2009

viņš pazina pilsētu - chapter 18

Cik patīkami ir lūkoties jaukajā, skaistajā un mīlīgajā. Viņu pārņem prieks. Labas, priecīgas sajūtas. 
Viņš jūtas lepns ar sevi un sev apkārtējiem. 
Pasaule turpina kļūt jocīgāka, un cilvēku personības arvien spēcīgākas. 
Tā nu arī rodas visi konflikti un nesaskaņas. Īpaši, ja vienkopus atrodas daudz šādu spēcīgu personību, katra no tām par savu viedokli pārliecināta, un ir mazsvarīgi, ko domā tas otrs. 
Bet mēs taču, galu galā, visi elpojam vienu gaisu. Citiem, viņaprāt, nevajadzētu būt nekādām privilēģijām uz to. Tas nu ne pie kā laba nenoved. 
Viņš jau kādu laiku ir aptvēris, ka šajā visā pasaules farsā, bez īpaša iemesla, iesaistīties nav jēgas. 
Labāk paklusē un paklausies citos, jo katrs sevi taču uzskata par labāko un gudrāko. 
Tas jau uzreiz nenozīmē, ka viņš tagad uztraucas par savu reputāciju un par to, ko citi par viņu domā. 
Viņa uzskati nav mainījušies. Labāk ļauj, lai citi sevi izpauž, kad pienāks tava kārta, tev tiks dota iespēja citiem sevi pierādīt, un tad viņi tevi arī novērtēs. 
Bet kamēr pasaulē valda nesaskaņas, uzaicini viņu uz sarunu. Iedzer tēju, pasēdi, pajautā kā klājas. 
Viņš tev var izstāstīt daudz jauka un tev interesējoša. Viņš pastāstīs par sev dzīvē jaukiem, dārgiem un īpašiem cilvēkiem. Un no viņiem visiem ir viens, pats dārgākais un jaukākais, bez kura nu viņš savu dzīvi nespēj iedomāties. Tici man, tu zini kurš tas ir.
Elpo.

No comments:

Post a Comment