Tad nu arī tiek darītas visas trakās lietas, bet kāds nu katram mums ir uzskats par trakumu, nepārspēt vienam otra lepnumu.
Un, kad viss jau beidzies, tikai tad sākam atcerēties to labo, to, kas ir kādreiz bijis, un visu šo laiku to ir nomācis sliktais.
Neviens nevēlas slikto atcerēties, tāpēc mūsu globālajā atmiņā paliek tikai labais. Un viņam tas ir, reizi no reizes, dzīvē pierādījies. Bet no citu kļūdām taču mēs nemācāmies, tās liekas mazsvarīgas līdz brīdim, kamēr paši neciešam, un tad sākam atcerēties, ka kāds jau reiz ir teicis, ka tā notiks un ka tā tas ir.
Tad šis kaut kur dzirdētais padoms, liekas tik labs un patiess, bet pirms tam tas bija mazsvarīgs un nevajadzīgs.
Un tā virs viņa pilsētas izskan miljoniem balsu, viena par otru pārgudrāka, katrs cenšas ieskaidrot savu pārliecību un varenību, tā pat kā katrs ārsts tev cenšas iepotēt savi taisnību.
Katra ir atšķirīga, katrai ir daļa taisnības. Viņš atbrīvojas no visiem šiem miljoniem, un ar viņu paliek tikai daži. Tie, kuri izraudzīti par labākajiem.
Varbūt pat ne viņš pats tos ir izvēlējies, bet gala rezultāts tā pat ir apmierinoši pozitīvs, un tas visiem taču ir galvenais.
Izaudz, uzziedi un aizlido.
Izaudz, uzziedi un aizlido.
No comments:
Post a Comment