18 to life

Cilvēki man bieži tagad jautā par astotā janvāra svinībām, kurās es itkā atzīmēju savu jubileju. Nu un tā nu, lai man nebūtu katram jāstāsta atsevišķi, es uzrakstīšu tā vakara un nakts hronoloģiju. Cilvēku vārdi, kļičkas un uzvārdi, kas tiks šeit izmantoti ir īsti, par to varat nešaubīties.
Piektdiena kā piektdiena, visi skolā nedaudz jautrāki kā citās nedēļas dienas, jūtams entuziasms katrai nākamajai stundai beidzoties. Man tajā dienā bija jātiesā manēžā sacensības. Tā nu aizgāju pēc skolas braucu uz manēžu. Justiņam tajā dienā bija dots kaujas uzdevums, noķert skolā Pupčiku un sarunāt vai vakarā nevaram iet pie viņa. Nonāku manēžā, saķīlēju tur visu, notiesāju. Izrādās, ka pie Pupola iet nevarot, bet viņš itkā esot sarunājis ar Emčiku. Tā nu man visi zvanās un jautā, kas un kur tad īsti notiek. Beigās izrādās, ka arī pie Emčik iet nevar, jo viņš ar klasesbiedriem kaut kādu filmu skatās. Tā nu ar Justiņu un Ruņīti braucam mājās no manēžas. Es piespiežu Justiņam vēlreiz pazvanīt Pupolam un uzjautāt, kas tad īsti ir. Aizvedam Ruņīt un sazvanam Pūpolu. Viņam beidzot izdodas pierunāt tēti, lai ļauj iet uz dzīvokli. Mums ar Justiņu - yeah! Sākam štukot, ko tad, lai iešuaj. Aizbraucam uz Rimi, ilgi pētam, domājam. Mošk rumu, mošk alus. Beigās ieraudzijām Hektora akciju un viss bija skaidrs, 0.7 hektors kabatā. Tā nu paiet laiks tiekamies pie Elvi, nopēram pārējiem mazajiem sīņiem alus. Vienam 5, vienam 6 un Ķezberim bamslis + 1 alus. Ejam pie Pupola, sagaidam viņu. Viņš, kā jau traks vīrs būdams, uzdāvina man 0.5 upeņu balzāmu. Tad jau bija skaidrs, ka vakars būs labs. Iešaujam dažus tostus uz manu veselību un par dzīvi. Ierodas Ruņīts, saka, ka neko nedzers. Beigās izvelk no jakas 0.5 hektoru. Visiem šoks. Turpinam iešaut. Ierodas Ričiņš, Valdis un Sīlis. Pilnīgi debīli un traki pacani. Katrs man uzdāvina 0.5 kazačik. 3 dažādas garšas. Man bija vienkārši šoks. Pēc laika ierodas Upenieks, uzdāvina man after shave. Te nu īstā jautrība sākās.
 Valds ar Rič aizbrauc atpakaļ pie Marlēnas uz dzimšanas dienas svinībām. Izrādās, ka viņa dzimusi tajā pašā dienā, kad es, tikai gadu vēlāk (pēc viņas prāta spējām gan to nepateiksi ^^). Izdzeram 0.7 hektoru, izdomājam, ka jāiziet ārā jāpavēdina galva. Aizejam uz slidotavu, ārdamies tur, sparingoja, izdzeram 0.5 balzāmu. Visi tur pārjautrojušies uz ledus moon walk taisa un špagatus. Ejam atpakaļ uz dzīvokli turpinam ar 0.5 hektoru. Stipros dzērām mēs 4. Justīš, es, Pupčik un Ruņīts. Pārējie alus un sidrus. Tad Sīls ar Justiņ un Upeniek mistiski kaut kur pazūd. Mēs turpinam aizrautīgas sarunas par old school hip hoperiem, par krīzi un vēl kaut ko. Visi normāli gudri, neviens otra viedokli īpaši neapstrīd, sarunas labi turpinās. Bungā kaimiņi, ka esam pa skaļu. Uzrodas mūsu 3 pazudušie biedri. Sīls pēc tam teica, ka Justīš esot galīgās muļķibas viņam pa ceļam stāstījis, laikam čalim normāla štōse. Kaut ko par Lieni esot teicis, ka viņa Liene mūs esot uzaicinājusi pie mums. Pilnīgi bezsakari. Neatceros. Tā nu domājam ko darīt. Zvanamies. Izrādās Emčika māsa & ko Ventspils ielas dzīvoklī ir. Zvanās tur, kaut ko sarunā. Ejam. Arčiņš no Pupčika paņēma 3 litr gurķu burku itkā kā zaceni. Es jakas kabatā atrodu 0.2 binīti. Ejam, tiekam 200m līdz manai mājai. Ar Upenieku ejam no muguras, runājam. Skatos, kā krīt un izšķīst burka pie manas mājas. Visiem baisā škrobe, iet prom. Mēs ar Upņik aizejam un skatamies, ka gurķiem tak nekā nav. Sākam ēst, visi ierauga un metās mums virsū. Gurķus apēdam. Tiekam līdz Emčika mājai, uzzvanam, lai iznāk. runājam kaut ko. Man Valds zvana, ka nakšot pie mums. Es neko nesapratu, bet saku, kur esam. Pēc pus minūtes zvana Ričš, Valds no viņiem aizmucis pie mums. Skatos skrien Valdis, noliek uz aci, atskrien, gālīgi pilns. Tā nu mēs viņu nesam. Zvana telefons kaut kam. Ventspils ielā visi notinušies. Neko stiepjam Vald pie Pūpola uz dzīvokli atpakaļ. Ar Upņik atkal ejam no muguras, izdzeram bonīti. Pa ceļas Jānīti satiekam, ņemam viņu līdz. Tiekam pie Pupčik, Valds gan pa ceļam tur kaut kam pa pauri gribēja dot. Sākas fun chapter 2.
Valdim slikti šis vemj noģērbjam žaketi, lai nenotašķās. Es sēžu istabā, runāju. Pupčiks sauc, aizeju, skoatos Valdis sev atkal apakšžokli izkabinājis. Visi tur ārdās, es gan nenormāli smējos. Ar Upenieku štukojam rīcības plānu, jo atceram kā iepriekš mums gāja, kad visu nakti sēdējiem pie Valda ar visu viņa žokli. Saprotam, ka jābrauc uz slimnīcu. Protams, mēs ar Upeniek uzņemamies braukt līdz un visu tur sarunāt. Upņiks sazvana Zanīti, paņemam līdz vēl Pūpolu un maucam uz ātrajiem. Zanīte lopā ārdās, iet šķērē. Mēs tur kliedzam, ka mums bail. Aizbraucam, sarunājam ar ārstiem, kas un kā, nododam info. Sēžam, gaidam, pēc 40 min Valdis nāk ar žokli vietā. Visi laimīgi, braucam uz laukumu. Sazvanam Riču, tas atbrauc ar Sīli, Ķezber un Arčiņu. Nez no kurienes uzrodas Megns ar Justiņ. Viņi Ruņīt esot mājās pavadījuši. Justīš atkal galīgā štōsē. Visi domā ko darīt. Lielāka daļa brauc mājās. Palieku es, Justīš, Valds un Megns. Valds vislaik mums saka paldies, ka mēs esot pacani 4 life, ka nepametām un nogādājām slimnīcā. Upņiks ar teica, ka Ričš esot stulbs, ka laidis Valdi kaut kur vienu skriet, nu labi, ka viņš atskrēja līdz mums. Staigām, smejamies. Justiņam somā vēl mans 1.5 l šņabis. Es saku, ka to neviens nedabūs. Aizejam uz Selver dīķi. Kādu stundu laužam ledu un slidinamies pa kalniņu. Ar Megni gandrīz noslīkām. Bija jautri. Ejot prom nāk apsargs un vicina steku, mēs vēsi aizejam prom. Valds grib ēst. Kāda runa. Visi ejam uz statoil. FAIL. Neviens nevar paiet, ar mokām tiekam tur. Naudas nav. Sagrabinam kaut ko iekožam un ejam mājās. Ceļā pavadījām divas stundas. Sešos esmu mājās un eju gulēt. No rīta pamodos, pat slikti nebīja. Nu jāsaka gan, ka nebiju arī īpaši piedzēries. Ļāvu citiem to prieku.
Tā nu tas viss bija. Vakars bija pārjautrs visu laiku smējāmies, saucām tostus. Man pašam ahūn patika. Vienīgi, kas žēl varbūt, pietrūka vēl Liene ar Elzu, jo viņas arī man ir ļoti labi draugi un gribējās visus savākt, kas tā pat neizdevās, bet nu kā bija, bija.
Esmu priecīgs tā pat.