Diezgan žēl, ka šī diena iekrita tieši pirmajā skolas dienā, kura, protams, bija nereāli kruta. Lai nepārkarstu smadzenes nācās aiziet no divām stundām.
Esmu sapratis, ka otrajā pusgadā man ir vēl mazāka motivācija mācīties. To es sapratu psiholoģijā mācoties par motivācija veidiem. Mana motivācija ir devusies atvaļinājumā, atpūtā no manis.
Varbūt, ka esmu to pelnījis un tā ir labāk. Lai jau atpūšas, man jau nav žēl.
Ā jā, šodien taču man ir dzimšanas diena, un tagad esmu par vienu veselu gadu tuvāk pensijai. Nenormāli.
Nu man ir pienācis laiks, kad nepriecājos par to, ka palieku vecāks. Jā, astoņpadsmit gadi.
Pēdējais no tiem, bija pats, pats, pats skaistākais un jaukākais laiks manā dzīvē. Ar skumjām varu uz to tagad atskatīties. Bāāā, esmu vecs vīrs jau.
Šodien mani apsveica pat tādi cilvēki, no kuriem to negaidīju. Es jau nedomāju draugos, tas tač ir easy uzrakstīt sveicu (d) (flower) un atiet, bet kaut ko nedaudz personiskāku. Kaut vai tas pats rokas spiediens vien jau kaut ko nozīmē. Justīš mani pārsteidz un uzdāvināja ahūn krutu pacanu dāvanu - bonīša plaukstiņu un semku paku. Arī Edgara un Lindas dāvana bija cool, ar ļoti labu un jauku domu par nākotni.
Pat meitene, ar kuru kopā trenējos un kurai esmu kā brālis, man uzdāvināja kinderolu ar zīmiti, nais.
Tauta gan šo meiteni pazīst tuvāk, kā manu džangu. Džanga, kas nezin, kas ir ironija. Upņiks ir vienkārši nepārspējams, viņš man tūlīt pēc divapdsmitiem pazvanīja un nodziedāja Daudz Baltu Dieniņu.
Tas, laikam, ir mans krutākais telefonapsveikums, kādu esmu saņēmis. Tagad viņš ar koju pacaniem svin manu dzimšanas dienu, bez manis, un iedzer par manu veselību.
Arī Miks, kā vienmēr, izcēlās un apsveica mani šādi - AOAOAOAA~! 'n shit! Zelta vārdi. Sev pašam nozīmīgāko apsveikumu saņēmu no (3 reizes vari minēt no kā), droši vien, ka nebija grūti. Jā, Elzas. Tas nebija ne telefona zvans, ne apsveikums skaipā vai draugos. Tas bija word.doc, kas domāta kā kartiņa. Novēlējumā tik patiesi vārdi, ka man pilnīgi bail palika, pavisam nopietni. Daudz reizes to pārlasīju un, katru reizi, mazajā tekstā, atradu kaut ko jaunu. Baisi.
Jā, arī Lienes novēlējums bija jauks. Nu tā jau es varētu gandrīz jebkuram teikt paldies.
Vēl vārdi, kas man ļoti palika atmiņa nāca no mana tēta, kas tagad arī ir īsts pacans un apsveica mani draugos viesu grāmatā - Dzīve ir dīvaina, lai kā uz to raudzītos.
Mēdz teikt, ka dzīve ir ceļojums. Bet uz kurieni? Atrodi savu īsto ceļu dzīvē un dodies galvu reibinošā ceļojumā! Galvu reibinošā, jā!
Nu tas pagaidām arī viss. Bija jauki ar Tevi pārmīt arī dažus vārdus skaipā. Vakars kļuva jaukāks.
No comments:
Post a Comment