Sunday, January 31, 2010

saki nē, jo tas var vilkties mūžīgi

Es sēžu un klausos, tu lido un stāsti. Tā noris mūsu saruna, kā meistaram un pūķim.
Gribi, es tev varu izstāstīt, kā ir konstruēta un kā darbojas ūdeņraža bumba. Pēc tam mēs ēdīsim picu. Pēc picas, mēs klausīsimies, kā gaudo mašīnas signalizācija. Pēc tam mēs meklēsim manu šalli. Kad atradīsim šalli, mēs ilgosimies pēc vasaras. Tad mēs iesim pa ielu un smēķēsim ar cimdiem rokās. Pēc tam es Tevi nesīšu visas ielas garumā. Kad noguršu, mēs sēdēsim un baudīsim ziemas nakti. Pēc tam mēs domāsim veidu, kā apklusināt mašīnas signalizāciju. Tad mēs metīsim pilnu alu pret mājas sienu. Pēc tam mēs iesim mājās. Tad mēs, pirms aizmigšanas, runāsim par sev aktuālām lietām. 
No rīta mēs iesim katrs savu ceļu, lai satiktos un parunātu atkal pēc mūžības.

No comments:

Post a Comment