Sunday, February 21, 2010

50 grami Bostonas

Tātad, īss garais paskaidrojums. Pūpols, Rolands, Arčiņš jaunās maiņas uzbrucēji. Es, Skinijs, Megnis masīvie, vecie vīri, aizsargi. Skinijs pa centru, es ar Megni pa malām. Pūpolu nogāzām pamatlaikā, jāsaka gan, ka viņš jau pirms galvenā mača bija smagi strādājis, tāpēc atļāvās nedaudz paslinkot. 
Arčiņš tika apturēts papildlaikā, maita ar lamuvārdiem un fizisku spēku centās mūs ietekmēt, bet nu žēl, nesanāca. Un Rolands vēl bullīšos mūs gāza nost, bet mūsu pārāk labo aizsardzību pieveikt nav iespējams.
Jauno maiņu trenējam ik pa 15 minūtēm, kādas piecas reizes. 
Jāsaka gan, ka jaunā maiņa baigi slinkoja, bet mēs viņus piespiedām kārtīgi atstrādāt visus treniņus. Pēc cīņas jutāmies lepni, jo sapratām, ka bijām paveikuši labu darbu. Nekādus pierādījumus pēc sevis neatstājām. Atbildīgās inspekcijas pat nenojautīs, ka tur tik smags treniņš noticis.

Un kā saka, neskati vīru pēc cepures. Ne vienmēr visiem varēs izpatikt, varbūt, labi vien ir. Katram tās prāta spējas ir tādas, kā ir. Daži ar gudrību neizceļas. Un, ja neizceļas tagad, tad, iespējams, neizcelsies nekad.
Hi, average Joe.

No comments:

Post a Comment