Monday, February 8, 2010

un tad viss notiks

Atgriežos vietā, kur tevi pirmoreiz satiku un iepazinu. Uzrakstu uz kartona plāksnes tavu vārdu, un rokās man ir tava fotogrāfija. Citiem saku, ja viņi tevi redz, lai pasaka tev, kur atrast mani. Daudzi nesaprot, ko es vēlos, viņi sniedz man naudu. Man nevajag naudu, es vēlos atrast tevi, jo tā manā dzīvē ir lielākā vērtība. Tāpēc arī palieku nesaprasts, bet ko gan citu man darīt.
Mani panāk likums un saka, ka šādi es rīkoties nedrīkstu, un man jādodas prom. Es saku, ka nekur neiešu, pat ja lietus līs, un man būs jāgaida stundām, dienām, mēnešiem, gadiem. Jo es zinu, ka šī būs pirmā vieta, kur tu nāksi, ja tomēr pārdomāsi. Un tur es tevi arī gaidīšu.
Katram šī vietas ir citur, bet visiem mums tā ir īpaša.

No comments:

Post a Comment