Nie bedzie niczego

Šodien apmācīju jaunos foto finiša censoņus, manēžā. Esmu sasodīti slikts skolotājs, tāpēc nezinu, kā tiem nabagiem ies. Jāatzīst gan, ka nav arī tā vieglākā figņa, ko apgūt. Bet nu, ja es varēju to iemācīties pašmācībā, tad viņiem tas ir jāvar.
Gandrīz visu nedēļas nogali atrodoties ārpus pokera istabām, šodien atkal esmu atgriezies apritē. 

Oficiāli esmu pakāsis visus savus 158$ iekš Ultimate bet. Kas viegli nāk, viegli arī iet. 

Šobrīd esmu hard corā iekš unibet daily, 2x virs chip average. Cerams, ka turpinājums arī būs tik pat labs.
Mani, vēl jo projām, nepamet sajūta, ka gribas uz kādu laiku no visa pazust. Tā, lai tikai daži zin, kur es atrodos. Diezgan smagi man ir apnikusi visa tā rutīna, kas šobrīd ap mani rotē. 

Nē, nu protams, es jau cenšos un daru visu, lai mana ikdiena būtu interesantāka, bet viss ir tā kā tas ir.
Un vēl es nesaprotu, kāpēc par citiem nevar priecāties. Nezinu kāpēc, bet vainīgs nu es nejūtos. Man vienalga.
Kļūdīties ir cilvēcīgi, tikai vajag savas kļūdas atzīt, tad arī viss tiks mierīgi piedots.