Es redzu valsti, kuras balsts ir smilšu kaudze. Kas slauc savu tautu, kam nav naudas, bet ir balsis.
Savas ausis neredz, tāpat kā patiesību avīzēs, paņem skaļāk pagriez bītu palīdzēs.
Es redzu kurnētāju baru. Un, ja vērīgāk, sevi pa vidu tiem starp.
Sak, ja es sēstos tajos augstajos krēslos, tādos mēslos kā tagad, nepiezemētos mēs.
Kāpēc Tev ēst, ja kāds dēļ tā cieš? Lai gan itin bieži tieši veģetārieši ir tie, kas nomet zīmuļu paku, bet zaļie pilda makus.
Es sajūtu šo pasauli kā stipru čuru smaku, kas iesit nāsīs un dod pa deniņiem.
Pasaule iet uz beigām, kad redzu, ka sākas ap pusdeviņiem.
Tā kā ceri vien, ka kaut kas mainīsies pats no sevis, davai mainām paši sevi labāk, ko?
Roka roku mazgā, rokas rok kapu, aklie akliem ceļu rāda un zīmē kartes pat.
Bet es rīmēju, jo es redzu startu finiša taisnē. Vai pirms beigām vajag acis aizliet, tobiš aizvērt?
Es redzu pašapziņas krīzi, ceļus, kas trīc no celulīta. Maikas, kas plīst no silikona.
Trinitrotoluola nesaspridzināmas sirdis, kas par visu nesatricināmi rāmi ņirdz.
Es redzu skaistuma izsoli. Desmit eiro stundā, padodiet kāds pistoli.
Viss, ko es redzu, pierakstīts ar pildspalvu, labāk klusuma brīdis nekā rīme (pilns mauku).
Ir daudz tādu, kas pret Viņu runā, tomēr nepasaka, kam gan zinātnieki viens pēc otra mudās.
Viens par otru gudrāks, tomēr sākumu neredz, bet es redzu beigas, un asinis, kas nerec.
Saki gan būs labi, bet es teikšu, ka tur augšā sēž nevis simts galvas, bet simts stabi.
Ko tik vulgāri? Mums sen priekšā ir jau bulgāri, bet te cīņa ar krīzi ir pārsaukt bulvārus.
Un pat to te nejēdz. Debilitāte numur viens.
Zemnieka vaiga sviedri pil zemē. Tur, kur piens, kas kā reiz ir par alu dārgāks.
Dēls, Tev vakariņām alus zupa ar klimpām vārās!
Mārketinga metodika sajūgta ar psihologa retoriku, spēlē ar Tavu maku trikus.
Pērc, jo ķipa Tev liekas, ka Tevi mīl, redz un klausās, Tu klausies mani, bet iebrauc auzās.
Jo Tu vērtē manu skilu, Domino minorīgos bītus, bet nesadzirdi, ko es īsti gribu teikt.
Tāpēc gribu beigt, jo te viss mudž no gruža, un sākt pozitīvisma kampaņas Studžā.
Uz urrā, uz bis un wow. Es turpināšu turpmāk, uz zajebis ne zajebal.
Es taisu rokādes, bet Tu bļauj, jo domā, ka uz baltiem laukumiem atrasties atļauts nav.
Es spēlēju šahu, jo tas ir reāls. Dambretistu pulciņiem, lai aiztaisīts paliek penālis.
Es eju ne, lai tavu seju klātu smaids plats, bet lai teiktu Tev šahs jebio mats.
No comments:
Post a Comment