uzticība

Es domāju, ka ir pienācis laiks Tev sākt domāt, ko Tu runā. 

Uzņemties atbildību par to, ko saki. Kuram ko un kāpēc Tu stāsti, kāpēc melo, kāpēc noklusē. 

Tā jau tīri nekas, dzīve tā kā tavējā, bet nu, žēl paliek skatīties, kā Tu ar katru brīdi sevi aizvien dziļāk un dziļāk ieroc bedrē, bedrē no kuras drīz ārā tikt vairs nespēsi. 

Domāju, ka arī citi to sen jau ir pamanījuši, neesmu vienīgais. Bet nu, Lai veicas! 

Katrs ir tāds, kāds viņš ir. Es neko Tev nepārmetu, es tikai izsaku savas domas. 

Galīgā izvēle vienmēr būs, un arī paliks, tavās rokās.