Pārdot dvēseli

Laika ietvaros, es iekaros dvēseles pavados. 

Sargāšu tos, kamēr citi atdos tos, nopārdos baudas tirgos. 

Gredzens pirkstos, dzēriens dzirkstošs - svarīgāks nekā bērns badā sirgstošs, kā dzīvnieks mirstošs.

Kļūstot nedrošs par drošo dzīvi. Meklējot asarām dzīli, kur tās peldēs.

Vaigus jaunus deldēs, līdz dziļuma dzelmēs, asaras izkaltīs vasaras svelmēs. 

Vai tie esam mēs? Vai tikai laika patērētāji vāji, kuriem svarīgi paklāji.

Labklājība, trūkst atbildība, par daudz atriebība. Mirušo, dzīvo attiecība. Tikai apstiprina to, kas mani satricina. 

Vieglā lina apģērbs man kļūst smags, tad arī tie saka, ka tu esi traks, bet maldīgs jūsu izejas punkts par trakumu. 

Nepārspēt jūsu lepnumu, neizsmelt jūsu seklumu, jo traukam nav vietas, draugam nav vietas. 

Laikam jau cietas sirdis nekad nekļūs mīkstas, jo no gaļas sīkstas, kad no rītiem rīstas, tad tikai tie bīstas.

Saprotot, ka izjūtas nav īstas, jo bez dvēseles tās zaudē patiesumu, atstājot tukšumu un nervu impulsu bez formas, kas klaiņo un visus citus savās sāpes vaino.

Nakts. Skumji gaudo kaut kur suns. Vējš apstājās un pēc brīža metās atpakaļ, uz to vietu tur kur kādreiz sācies katrs šeit te aplūkotais notikums. 

Mēs savukārt tik redzēsim šiem dažiem notikumiem beigas.

Pamācība, kā var pārdot dvēseli bez steigas. 

Naudas, baudas, vieglas dzīves vārdā. Tikai daži piemēri no tūkstošiem. Patiesība te pat ārā.

1. Ārsta roka uztrenēta vada pacientam vēna zāles. Tās gan neizārstēs viņu, toties pārcels viņpasaules tālēs. Tur šo veco kungu viņa kaites nemocīs. Baltā ārsta halātā kaut kur testaments ir salocīts, kurā protams viņam viss ir norakstīts.
2. Veca sieviete, bez pazīmēm, ka dzīva. Savas lauku mājas istabā uz grīdas asinīs. Kāds bezkaislīgi dīdās. Pensija, ko kaimiņiene saņēmusi, izmisīgi meklē. Viņa dvēsele jau sen ir nonākusi peklē.
3. Mazā dzīvība ievelk tikai vienu reizi šīs te vietas gaisu. Rokas, kuras pieder mātei, gādīgi un ātri ieliek mazo ķermenīti maisā. Pat, ja runāt mācētu, tad tādai mātei bezjēdzīgi būtu kliegt "es, mamma, slāpstu". Sātans dzird pie sevis ceļ rokās lāpstu.

Kad dvēseli tie pārdod, tad tikai tie prāto, kādi spēki mūsu dzīves kārto. 

Vērojot sauli sārto, miljonus redzam, kuri pārdodās, tirgojās. 

Labumu, uz mirkli lietas kārotas iegūst tie, bet zaudē tie visu, zaudē tie visu.

Meistars un Pūķis

Kāds ļoti vecs pūķu meistars katru dienu, ja to atļauj laika apstākļi, laiž pēcpusdienas debesīs pūķi. 

Pūķis uzlido augstu debesīs pārspējot pat dzelzs putnus un vēlāk atgriezies uz zemes stāsta meistaram ko ir redzējis lejā. 

Meistars ir ļoti vecs un liekas visu savā dzīvē pieredzējis, taču dažreiz pūķa stāstītais viņu pārsteidz, drīzāk sarūgtina, drīzāk šausmina. 

Meistars klausās un domā. Pūķis lido un stāsta. Tā norisinās viņu saruna, Meistars un Pūķis.

and so it is

Tā kā nosaukumu nolēmu izdomāt vēlāk, tad jāķeras pie rakstīšanas štelles.
Vispār zbis, beidzot cerams rīt tikšu vaļā no savas pāčas. Ilgi gaidītā uzvara pār matiem, nais!
Bet, ja tā nopietni, tad galīgi sūdīgi pakaļā un visādi citādi slikta nedēļas nogale. Tā jau nekas slikts, ja visi kaut kur nebūtu aizbraukuši - maitas!

Valds, Ričiņš, Justiņš un Ingīts Čingīts savā super ilgi gaidītajā pārgājienā, kas šodien izrādijās, ka nemaz nabija tik liels zajebiss.
Megnis & ko + Krūmiņa zvērā.<- ah="" bet="" daudz="" daudzi="" devu="" elza="" esot="" galvenais="" ies.="" mi="" n="" netik="" pa="" pats="" po="" r="" roj="" s.="" span="" tur="" u="" un="" vi="" visp="" zin="" zv="">
Kakls Sīlis ar draudzeni aizņemts. Kakls Emīls pazudis un nav sasniedzams.
Un noslēgumā Liene, ar kuru man bija sarunāta pastaiga, izlemj aizbraukt uz bīč partī.
Vēlīgi ļauži!

Nu tā nu es kvernēju mājās. Nu labi, ka vēl ar Miku aizgāju uz manēžu piektdien + vēl atradu Arčiņu ar kuru aiziet nopelst, bet vakars galīgs fufels pie personal computer. Filmu arī izvēlējos skatīties it kā normālu, bet nu zin kā i, man ne pārāk patika vispār (Road To Perdition).

Nu lab, vakar Upeniekam ar aizbraucām pakaļ uz Kandavu, vismaz to dabūju satikt. Kopš pilsētas dzerstiņa nebija satikts. Tam ar nabagam traki pēc nometnes tagad ir. Dzīve jau grūti un galīg pārmocīts tur bija.

Piektdien pat biju tik garlaicības nomākts un ar tik daudz enerģiju, ka, ja kāds būtu desmitos vakarā, kas protams ir nereāli, piedāvājis braukt uz Zvērā, es pat būtu braucis un tērējis savu pēdējo un tik citām lietām svarīgo naudiņu.

Ā un Paula par to ko es Tev teicu, ko es vēlētos izdarīt! Ja godīgi, tad es to jau itkā izdarīju pirms zvērā, laikam, ka trešdien, bet nu tagad tur atklājās vēl visādi pigori, tā kā nu - man laikam neiet!

čmo

īstenībā tagad nav!