es izmantoju savu prātu

Runā, ka virsotnē ir vientuļi, vienalga, ko tu dari. 

Vienmēr jāvēro tas, kas notiek ap tevi. 

Neviens nav neuzvarams, neviens plāns nav ideāli drošs. 

Neviens nav neaizskarams, neviens no mums nav ložu drošs.
Bet mums visiem vajag sastapt savus patiesības mirkļus! 

Varbūt šis mirklis atnāks tikai tad, kad tev jau būs pagatavots koka uzvalks.
Tu roc un izroc, jo tā pat kā naudu, tu to dievini!

mamma neizaudzināja muļķi

Sestdienas vakars. Nomākušās debesis. Es un mani pastnieki, grābjam lapas. Atmosfēra patīkama. Sastrādājoties darbs rit raiti. Es klausos mūziku, un skan Tupac Shakur 1998. gadā izdotā dziesma - Changes.  

Viņš šajā dziesmā stāsta par tik ļoti pamanāmo rasismu, policijas brutalitāti, narkotikām, ielu bandām un to dzīvi. Otrā panta vidū izskan vārdi:

And although it seems heaven sent,
We ain't ready, to see a black President, uhh
It ain't a secret, don't conceal the fact,
the penitentiary's packed and it's filled with blacks.

Mani pārņēma prieks par to, ka mēs šobrīd piedzīvojam to, kā Amerikas Savienotās Valstis pārvalda pirmais melnais prezidents, to pastāvēšanas vēsturē. 

Tupaks par to būtu lepns.
Es aizdomājos par to, ka kaut kas tomēr ir mainījies, bet vienmēr būs lietas, kas nemainīsies nekad! 

kā aerosols

Tu man jautāsi, kāpēc es izvēlējos tieši šādu secību, kāpēc visi šajā fotogrāfija ir sastājušies tieši tā, un kāpēc viņš ir viens, tur fonā. 

Bet es redzu noslēpumus, kas slēpjas aiz šiem apmierinātajiem smaidiem. 

Paldies par šo atmiņu, bet mans prāts to vairs neatceras. 

Varbūt tāpēc, ka es dzīvoju pats savā pasaulē, kura ir pārāk sistemātiska. 

Katru dienu kāds pārkāpj tās likumus, pārkāpj arī tos, kurus es uzskatu par vissvarīgākajiem. 

Bet jūs pat to nezināt. 

Patiesībā es spēju piedot daudz, tas tikai netiek tā izrādīts. Un vai Tu zini, kāpēc es šādi rīkojos?

Patiesības skaņai ir pilnīgi vienalga. 

Kā būtu, ja man būtu tik tievas rokas, kā Tev, un otrādi? 

Par to mums jāsmejas, un man tas paliek kaut kas tik ļoti jauks un interesants.
Puzli stellēt ir interesantāk, kā lasīt atvērtu grāmatu.

izlasot nekas netop skaidrāks

Bez ievada, jo ievads tikai bojā šo visu.
Viņš dāvina mums savus dimantus, zeltu un platīnu. 

Viņš plosās kā Katrīna, ceļot tos gaismā pa naktīm. 

Viņš ber mums pērles, vajag tikai roku pastiept. 

Viņš un viņa cilvēki, uzticami kā pastnieki. 

Viņa zilbes un vārdi ir nešķirami, gluži kā spilvens un spilvendrāna.

nekādas necieņas

Liliputi, punduri, rūķi, sasodītie vienradži. 

Neviens nevēlas mani redzēt to paveicam. 

Bet tas nekad nebūtu noticis, ja es būtu citas rases pārstāvis.