Dzert, zagt un melot

Ievads...

Es dodas cauri bardakam, kas radies no cilvēku drāmas.
Taču viena kāja visu laiku paliek šajā bardakā. Varbūt tas ir mans veids, kā nepazaudēt realitāti.
To kā man klājas, var noteikt pēc sejas, ko valkāju. Bet nesatraucies, tas ir mans ceļš!
Lido, mazo putniņ, kamēr es dodas cauri nezināmajam.
Es atstāju pēdu nospiedumus. Visam vajag pieskarties.
Taču, pēc kāda laika, sienas nāk ar vien tuvāk!
Un tad vēl uzrodas sievietes, kuras cenšas mani nostumt no ceļa...
-----
Pirmā daļa...

Šis attiecas uz tām, kuras dzīvo tikai vienreiz, taču neko neatceros, kad aust rīts...

Viņa vēro tukšo glāzi tā, it kā tā spētu skatīties atpakaļ, atbildēt.
Un, ja tas tā būtu, vai glāze saprastu, ka viņa vienkārši meklē veidu kā atslābt?
Tā liek viņai dzert par lietavām, par uguni, par debesīm sārtām... Vienmēr kāds iemesls.
Spriedums pazuda pēc pāris riebīgām glāzēm.
Lai viņu iegūtu, pietika tikai ar pāris lētām frāzēm.
Laiks lido pārāk ātri, un viņa pamostas svešā gultā.
Viņas sejā var saskatīt to, cik ļoti viņa cenšas koncentrēties, tikt prom.
Taču viss ir pārāk miglains, neskaidrs. Viņa nespēj pielāgoties.
Viņai jāizdara neiespējamais! Un tas nekad nebeidzas, cikls atkal sākas no jauna.
Pastiepjas roka ļauna, lai viņai pēc tam nebūtu kauna.
Varbūt nākamreiz viņai vienkārši dzert mājās? Bet kāpēc gan, lai cietumnieks pamestu savu troni.
-----
Otrā daļa...

Šī ir tā daļa, kur viņa seja skar vējstiklu, un trieciens aptur sirdi.
Braucot nepareizi, pretējā virzienā, vienvirziena ielā... dzirdi?
Braucot uz 90, 30 zonā, 4 no rīta, otrdienā.
Nevienas dvēseles apkārt, tikai viņš un likuma kalpi.
Ja viņš tiktu līdz galam, darītu to atkal, skaties!
Viņš dzer jau kopš pusdienlaika, pats nav sašutis.
Cik daudz izdzēris, nezina. Skaits sen jau zudis.
To viņš nezina nekad, dzer kamēr kļūst mēms.
Daži saka, ka viņš ir slims, sievietes domā, ka ķēms.
Bet viņš domā, ka ir iemīlējies. Kamēr nāve mūs šķirs, un pat tad vēl pa vienai!
Un viņa sāpes? Tās nekas neizdzēsīs līdz pat pēdējai dienai.
Viņš maldina sevi, maldina citus.
Dzīve ir skaista, sēdi kluss!
-----
Un tāpēc viņš uztin par godu tiem, kas iemīlas dzirā līdz nāvei!
Ja viņš nespēj izglābt dienu, labāk izbalina prātu.
Izbalināt, piedūmot, atslābināt.... vakuums!
-----
Priekā tauta!