Šodien ārā laiks izskatās pārsteidzoši mierīgs. Vispār jau tas tāds bij arī vakar vakarā. Pa dienu bija tas nenormāli riebīgais vējš, kurš vakarā pazuda un vakars bija negaidīti rāms. Pat pie jūras vēja principā nebija nemaz. Par temperatūru gan ir cits stāsts.
-----
Pastāstīšu par diviem tēliem, kuriem patīk spēlēt spēles.
Vakar pirmo reizi tiek sasniegts ceļa gals, tiešām burtiskā nozīmē. Izrādās, ka arī iepriekšējo reizi nemaz tik tālu no beigām nebija, bet pietrūka, laikam, vēlme.
Vakar tika spēlētas dažādas spēles. Viena no tām bija, man no tevis neko nevajag, bet tajā pašā laikā lūdzu palīdzi man, kāpēc tu neredzi.
Dziļas nopūtas. Pilnīga beztēma. Klusums. Divi dārgumu meklētāji ar lukturiem. Čalis, kas skrien un elš kā vecs opis. Divi skrituļslidotāji, kas meklē vietu, kur uzpīpēt. Divi skeitbordisti, kas rej uz suņiem. Un kā ķirsis pa virsu visam, meitene, kas devusies uz tikšanos ar 17 gadus vecāku vīrieti. Visai kolorīta kompānija.
Atpakaļ ceļā tiek spēlēts jautājumos un atbildēs. Dažādas provokācijas ar domu gūt to pašu atpakaļ, bet tā īsti tomēr neiegūt. Kautrīgums, kūtrums, izvairīšanās, novirzīšanās no tēmas, miegs.
-----
Pagaidām tas viss atgādina divas galda spēles. Šahu un dambreti. No malas skatoties, man šķiet, ka abas šīs spēlēt vajadzētu uztvert līdzīgi, un no vienas gūto pieredzi un stratēģijas pārnest otrā. Bet, jo vairāk es viņus vēroju un domāju, jo vairāk man liekas, ka viņiem abas šīs spēles ir pilnīgi dažādas. Paspēlē vienu, aizmirst, kas tajā noticis, ņem otru un tā tālāk.
Dambrete. Šī spēlē jau uzreiz iesākās pilnīgi otrādi. Baltais spēlētājs it kā piedāvāja uzspēlēt, tādā veidā atdodot pirmo gājienu melnajam spēlētājam. Viņš piedāvājumu pieņēma. Taču man liekas, ka dēļ šī iemesla, viņu spēle ir pilnīgi neordināra un saputrota.
Melnais spēlētājs cenšas spēlēt nopietni, lai gūtu rezultātus, gandarījumu un izprastu spēles sarežģītību. Baltais spēlē nepiespiesti, vēlas tikai paspēlēties prieka pēc, tā teikt, aiz gara laika, bet pats galvenais, lai provocētu melno, tādā veidā gūstot gandarījumu. Šī dambretes spēle nav nekas nopietns un abi spēlētāji to apzinās. Viņi zina, ka daudz sarežģītāka spēle ir šahs, bet šķiet, ka baltais nedaudz baidās no šīs spēles.
Tomēr gribot, negribot viņi pārslēdzas uz šaha spēli.
Abi it kā māk spēlēt, zina visu kauliņu nozīmes, kustības, stratēģijas. Abi vēl pavisam nesen šo spēli ir spēlējuši un, šķiet, pat pietiekami labi, bet kaut kā nav, trūkst. Ir zaudētas iemaņas un viltība otru apspēlēt.
Spēle ir tikai savā sākuma stadijā, ir pabīdīti daži bandinieki. Baltais vairāk būvē aizsardzības tipa shēmu, melnais cenšas uzbrukt, ielauzties un iesaistīt spēlē vairāk savas spēcīgās figūras. Viss nonāk līdz brīdim, kad melnajam ir spiesta nepieciešamība spēlē iesasitīt savu pirmo torni. Pirms tam viņš spēlē iesaistīja savu zirgu, bet pēc tam pats saprota, ka to darījis diezgan neveiksmīgi.
Baltais provocē gājienu ar torni un melnais to ļoti labi redz un jūt. Melnais sastingst un baidās izmantot savu torni. Prātā stāv neveiksmīgā zirga izspēle. Ja nu viņš to paspēlē, atpakaļ neatgūs! Bet gājiena laiks iet uz beigām un ir jāpieņem lēmums. Tornis tiek spēlēts ... mulsums ... šķiet, ka veiksmīgi.
Nākamais solis ir iesaistīt spēlē savu dāmu un otro torni, jo spēlē to pieprasa, bet nu dūša ir par īsu. It kā jau vārētu un vajadzētu, bet tad iespējams spēle pārāk ātri beigsies un pazudīs interese par to. To melnais atstāj citai reizei.
Ironiski, ka visi pārējie skatītāji no malas jau kliedz, lai melnais taisa rokādi.
....
Viņi noliek malā šahu, un spēle atkal nomainās uz dambreti, ar kauliņiem vecajās pozīcijās.
....
Tā nu es te tagad sēžu un no malas prātoju par viņu spēli. Cik veiksmīgus gājienus katrs ir veicis.Cik veiksmīgi vai neveiksmīgi katrs centies otru apspēlēt.
Cik man zināms, viņi sarunājuši šo spēli turpināt. Es gan nezinu, kad, kas, kā un ko.
Kad iegūšu lielāku saprašanu par spēli, vai būs jauni risinājumi, tad pacentīšos to izprast un izanalizēt.
Jāatzīme, ka tas ir tikai mans skatījums uz šīm spēle, no mana skatu punkta. Un ar man pieejamo, ierobežoto informāciju.
No comments:
Post a Comment