Paņem viņu pie rokas un dodies viņam līdz. Ļauj viņam iziet caur pasauli, kurā viņš pašlaik uzturas. Tu vari pavērties apkārt un pateikt viņam, ja viņš kļūdās. Tu vari runāt ar viņu par to. Varbūt tu spēsi viņam pateikt, kāpēc viss notiek tik atturīgi. Varbūt tas tiešām ir viņš, kurš ikdienā bezmērķīgi lūkojas apkārt. Bet viņš tomēr vēl ir tas pats, kas bija. Paskaidro viņam, kas notika ar domu, kura vēstīja, ka mēs vienmēr tādi būsim. Lietas tiek aizmirstas, lietas tiek piedotas. Viņš nespēj paciest spiedienu, nespēj vairs sevi vainot par savām kļūdām. Neviens no mums tās nevēlas atzīt, un tikai retais to spēj. Un viņš cenšas pateikt, bet vairs nespēj, jo mirkļa nav blakus, tas ar visu savu burvību pie viņa vairs neatgriežas. Cik ļoti viņš to atkal gaida. Dažādas apdullinošas balsis skan viņa galvā noteiktā frekvencē. Dažādas domas, dažādas problēmas, dažādi to risinājumi. Dod viņam cerību, lai viņš nezaudē spēkus. Vienmēr jāizvēlas grūtāko ceļu. Agri vai vēlu, bet tas atmaksāsies, un cik tad tas viss liksies atkal jauki.
Tas viss arī dzīvo līdz ar viņu.
No comments:
Post a Comment