Jau otro dienu karoju ar mašīnu akumulātoriem. Jau otro dienu, kāds dabū mani ievilkt. Un pāldies Dievas, ka man ir tik labi pacani un var izlīdzēt. Klozetam ir nomainīts izplūdes mehānisms, kas tika iegādāts Kuršos, un tas ir baigi labi, jo ome vairs nestreso, un mājas atgriezies miers. Atkal pārņem rutīnas sajūta, jo rīt atkal tajā būs jāieslīgst. Skola, mājas, treniņi, majas. Un tā katru darba dienu. Ta vienalga tas ir kruti.
Šodien atcerējos, ka pirtē man pienāca klāt kaut kāds čalis, no desmitās klases laikam, un teica, ka es esot kruts, un, tā kā mēs ejam vienā skolā, mums ir jāsveicinās. Man bija vienkārši - āha, lai nu tā būtu.
Un tagad visiem ir jāaizlūdz, lai rīt būtu -30 grādi, un skolā mistiski uzsprāgtu Gaures kabinets, un nebūtu uz skolu jāiet. Tas tik būtu kaut kas skaists, un visi priecātos un mājas saltu.
Šodien vēl baigi forši ar Lieni parunājām. Izdomājas, kā mēs viens otru motivējam šodien mācīties un darīt citus nepieciešamos darbus. Pagaidām, laikam, tas ir tīri labi izdevies.
Pirtī klausījos savu nereāli pārreālo telefonu, skanēja vot šitas, un man prasīja, lai iedodu paklausīties, tad man atņēma abas austiņas. Žēl. Pēc tam aizmigu skanot Hopes die last. Nezinu, kā tas iespējams. Kad pamodos, austiņas man brutāli žņaudza kakli un pa kurzemskoj raģio skanēja Miley Cyrus - party in the usa. Ar labāku dziesmu rītu iesākt vienkārši nevar.
Labi, ka ārā nav plusos, tad nabaga Serjogam būtu jāraud par kūstošo sniegu atkal.
No comments:
Post a Comment